Pārtikas eksportu uz Krieviju cer uzlabot ar lobēšanu un veicināšanas pasākumiem
Plānā secināts, ka Krievija ir viens no lielākajiem Latvijas lauksaimniecības produktu noieta tirgiem – pagājušajā gadā uz Krieviju tika eksportēti 19% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta. Savukārt no Krievijas importēti 4% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu importa apjoma.Tomēr, kā norāda plāna izstrādātājs Ekonomikas ministrija, nemitīgi mainīgās Krievijas muitas likumdošanas dēļ rodas aizkavējumi uz robežas un muitas noliktavās. Tāpat Krievijas noteiktās sanitārās un citas normas ir atšķirīgas un bieži vien stingrākas par ES normatīvajos aktos noteiktajām normām un, tā kā Krievija nav PTO dalībvalsts un tai nav noteikti saistību līmeņi, Krievija izmanto iespēju piemērot atšķirīgus sanitāros un fitosanitāros standartus, kā arī palielināt importa tarifus ar mērķi mazināt importa apjomu un aizsargāt savu iekšējo tirgu.Tāpat būtisks eksporta kavēklis ir ilgstošā pārtikas eksportētāju atzīšanas procedūra, bez kuras eksportētājam nav iespēju vest savu produkciju uz Krieviju. EM norāda arī, ka Krievija salīdzinājumā ar citām valstīm ir ieviesusi visvairāk protekcionistiska rakstura pasākumus, lai gan tas ir pretrunā ar G20 valstu deklarācijām, ar kurām valstis, tostarp Krievija, apņemas atturēties no protekcionisma pasākumu īstenošanas.EM arī uzskata, ka ir pārāk samazināts valsts atbalsts pārtikas eksporta veicināšanas pasākumiem, piemēram, uzņēmumu dalībai starptautiskās izstādēs - pieejamais valsts atbalsts lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus veicināšanas pasākumiem šogad atvēlēti tikai 90 tūkstoši latu, kas ir septiņas reizes mazāk nekā pērn. Lai uzlabotu pārtikas eksportu, plāns paredz veidot aktīvāku nozaru institūciju dialogu ar Krievijas atbildīgajām institūcijām, lai izveidotu ātrāku robežas šķērsošanas sistēmu konkrētiem produktiem vai uzņēmumiem. Kā piemērs minēts ZM sniegtais atbalsts vienam no Latvijas piena produktu ražotājiem, kura rezultātā izveidota sistēma piena produktu paātrinātai Latvijas–Krievijas robežas šķērsošanai. ZM plāno arī turpmāk politiski lobēt un sniegt savu atbalstu ieinteresētajiem uzņēmumiem un sekmēt ātrāku robežas šķērsošanas procedūru pārtikas produktiem ar īsu realizācijas termiņu, norādīts plānā.Tomēr vienlaikus ZM aicinās Eiropas Komisiju ES un tās dalībvalstu vārdā aktīvi iesaistīties sarunās ar Krievijas kompetentajām institūcijām par divpusēju līgumu noslēgšanu ar ES par piena, gaļas produktu un konditorejas izstrādājumu eksportu uz Krieviju. Tāpat ZM, konsultējoties ar Eiropas Komisiju, ir gatava risināt arī divpusējas sarunas ar Krieviju par vienošanos/memorandu noslēgšanu par gaļas, piena un konditorejas izstrādājumu eksporta nosacījumu uzlabošanu.Plāns paredz arī izmaiņas atbalsta piešķiršanas nosacījumos ārējo tirgu apgūšanai, lai uz atbalstu varētu pretendēt plašāks pārtikas uzņēmumu loks.Delfi.lv