Sola atvieglot mikrouzņēmumu dibināšanas procedūru un izmaksas
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzsvēra, ka jau no nākamā gada 1.janvāra dibināt uzņēmumus būs daudz vienkāršāk un lētāk, jo sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dibināšanai nepieciešamais pamatkapitāls būs 100 lati. Līdz šim SIA dibināšanai nepieciešamais pamatkapitāls bija 2000 lati. Grozījumus Komerclikumā, kas paredz atvieglot uzņēmumu dibināšanu, valdība akceptēja vakar, 24.novembrī.Kampars uzsvēra, ka galvenais programmas mērķis ir mazināt bezdarbu un stimulēt ekonomisko attīstību, radot īpašus priekšnoteikumus tieši mikrouzņēmumu veidošanai. Viņš ir pārliecināts, ka arī citu valstu pieredze ļauj spriest, ka tieši mazie un mikrouzņēmumi ir attīstītas ekonomikas mugurkauls."Mērķis ir ieviest būtiski atvieglotu sistēmu, kādā veidā īstenot komercdarbību un nokārtot saistības ar valsti ar mērķi sniegt iespēju bez darba palikušajiem nopelnīt, tādējādi veicinot nodarbinātību un "sildot" ekonomiku," sacīja Kampars.Daļa no mikrouzņēmumu atbalsta programmā iekļautajiem 26 pasākumiem jau izpildīti, bet vēl daļu plānots izpildīt šogad, un 2010.gada pirmajā pusgadā paredzēts, ka koncepcija darbosies jau pilnā apmērā.Plānots, ka 2010.gada pirmajā pusē vairākām profesiju grupām (piemēram, dažāda veida amatniekiem, fotogrāfiem, skaistumkopšanas speciālistiem, mājas aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un citiem) tiks ieviesta patentu sistēma. Par patentu būs paredzēts maksājums valsts budžetā, kurā būs ietverts iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Par patentu varēs norēķināties reizi gada vai arī varēs maksāt pa ceturkšņiem. Kampars norādīja, ka patenta maksājums pagaidām vēl tiek saskaņots, bet ceturksnī tas varētu būt no 50 līdz 200 latiem atkarībā no profesijas.Ekonomikas ministrs skaidroja, ka papildus stimuls uzņēmējdarbības uzsākšanai ir arī valsts programmas finanšu līdzekļu pieejamības veicināšanai, piemēram, "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" programma "Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai", kā arī citas programmas, ko veic gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, gan Nodarbinātības valsts aģentūra.Valsts kancelejas konsultants Valērijs Stūris preses konferencē norādīja, ka mikrouzņēmumu atbalsta programmā ir iekļauti astoņi pasākumi, kas atvieglos biznesa uzsākšanu, seši pasākumi, kas atvieglos grāmatvedību, uzskaiti un atskaitīšanos, bet vēl 12 pasākumi paredzēti, lai atvieglotu finanšu pieejamību, informācijas pieejamību un nodokļu režīmu.Pēc Stūra teiktā, lielākajai daļai no visiem pasākumiem ir jābūt izpildītiem jau nākamā gada pirmajos trīs mēnešos, bet 2011.gadā un 2012.gadā paredzēti atskaitīšanās un informatīvie pasākumi.LTRK valdes loceklis un juridiskais direktors Jānis Endziņš uzsvēra, ka šī programma ļaus ne tikai vieglāk nodibināt jaunus mikrouzņēmumus, bet ļaus arī ietaupīt uz administratīvo izmaksu rēķina. Savukārt atbalsts tieši SIA, nevis citām uzņēmējdarbības formām, ir paredzēts, jo SIA ir vienīgā mazajiem uzņēmējiem pieejamā forma, kas ļauj viņiem kooperēties, lai dibinātu kopīgu uzņēmumu. Līdz ar mikrouzņēmumu atbalsta programmas ieviešanu par 50% samazināsies SIA reģistrācijas nodeva, kas patlaban ir 100 lati. Tāpat paredzēts būtiski uzlabot informācijas pieejamību, izveidojot vienotu e-vietni un nosakot vienu institūciju, kas būtu atbildīga par informācijas sniegšanu.Tāpat iecerēts no 10 000 latu līdz 35 000 latu paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas slieksni. Šīs ieceres īstenošanai gan ir nepieciešama Eiropas Komisijas piekrišana.Mikrouzņēmumu atbalstam paredzēts ieviest arī vienu fiksētu nodokli, kas ietvertu sevī iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmuma ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksu un uzņēmuma riska nodevu. Pēc Endziņa teiktā, šāda fiksētā nodokļa ieviešana ļaus būtiski atvieglot administratīvās procedūras, bet nodokļa aprēķins tiktu veikts no uzņēmuma ieņēmumiem. Endziņš arī pieļāva, ka, iespējams, nepieciešams Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) programmās paredzēto finansējumu bezdarbnieku apmācīšanai būtu jānovirza uzņēmējdarbības stimulēšanai un uzņēmumu finanšu pieejamības jautājumu risināšanai.Savukārt LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende ir pārliecināta, ka vismaz daļēji atbalsta programma mikrouzņēmumiem ļaus sakārtot un arī mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, jo patlaban mazo uzņēmumu dibināšana Latvijā esot salīdzinoši sarežģīta.Kampars solīja, ka programmas īstenošana netiks pārtraukta, un viņš ir stingri pārliecināts, ka arī uz valsts budžetu programmai būs pozitīva fiskālā ietekme. Savukārt, komentējot iespējamos riskus, viņš sacīja, ka "vienmēr būs kāds, kas izmantos sistēmu negodprātīgi, bet tas nav iemesls, lai neko nedarītu situācijas uzlabošanai".Endziņš atzina, ka jaunā programma nebūs vienlīdz interesanta un saistoša visiem mazajiem uzņēmējiem. Atbalsts programmas pozitīvo ietekmi vairāk jutīšot tās nozares, kas rada produktu vai pakalpojumu pievienoto vērtību.Lai novērstu situācijas, kad viens uzņēmējs nodibina vairākus mikrouzņēmumus un bauda mikrouzņēmuma priekšrocības, iespējams, tiks paredzēta iespēja, ka viens cilvēks varēs būt tikai viena mikrouzņēmuma īpašnieks, norādīja Endziņš.Jau ziņots, ka šī gada 13.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, kas ietver darbību piecos būtiskos virzienos: mikrouzņēmumu komercdarbības uzsākšanas izmaksu samazināšana, draudzīgas nodokļu politikas ieviešana, grāmatvedības kārtošanas atvieglošana, finanšu pieejamības nodrošināšana mazajam biznesam un pilnvērtīgas informācijas pieejamības nodrošināšana.Koncepcija izstrādāta pēc Ministru prezidenta iniciatīvas izveidotā ekspertu darba grupā premjera padomnieka Ginta Freimaņa vadībā. Darba grupā aktīvi darbojās Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Ruta Tereško, Latvijas Nodokļu maksātāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece, biedrības "Līdere" valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna, ekonomikas ministra padomnieks Ritvars Pavlovs, Valsts kancelejas Funkciju audita komisijas vadītājs Kristaps Soms, SIA "PriceWaterhouseCoopers" partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska un Endziņš.LETA